tiripiri

buenos dias, mani dārgie divi vai trīs lasītāji, kuri kļūdas pēc šeit ienāca :D
Tas izklausītos ļoti episki un skaisti, ja es varētu pateikt, ka tagad sēžu mājās ar karstu kapučīno rokās, skatos kamīna dzirkstelēs, un pārdomāju dzīvi, bet tā nav. Es sēžu pie nokrauta rakstāmgalda, un dzeru ūdeni. Pat ne minerālūdeni. Bet tādu, kas nāk no krāna :D Nesen atvilkos mājās no skolas, pēc kuras vēl biju aizgājusi pie opja, kuram steidzami bija vajadzīgs jaunais Ilustrētās Vēstures numurs, un šobrīd nedaru neko. Vēlāk būs jāaiziet uz pārventas centru, kur cerams vēl ir audumu veikals, un jānopērk dzija rītdienas mājturībai. Pēc tam, droši vien iziešu ar kādu ārā, lai gan šobrīd ir nereāls slinkums vispār celties no krēsla, sevi pazīstot zinu, ka vakarā labprat kaut kur aiziešu.
Ja kāds izlasīja iepriekšējo ierakstu, kurā nosolījos iet skriet, tad viņam noteikti radīsies jautājums, vai es to izdarīju. Atbildi droši vien paši noprotat - nē. Kāpēc? Jo es visu vakaru sēdēu pie datora un darīju nevienam nevajadzīgas lietas. Vai es iešu skriet šodien? - Nē. Nejēdzu jēgu melot ne sev, ne jums. I`m just too fuckin lazy.
Šodien skolā bija tīri jautri. Diena sākās ar to, ka es sev nezināmu iemeslu dēļ biju atnākusi uz skolu 40 min ātrāk nekā vajadzēja, tapēc no rīta baudīju klasesbiedra Kalniņa sabiedrību, pārmijot apmēram divus vārdus ik pēc piecām minūtēm. :D Klases stundas laikā bija dzejas dienu pasākums, kuru, godīgi sakot, nedzirdēju, jo vai nu man ausīs bija austiņas, vai arī es kaut ko pārspriedu ar Lauru. Vēlāk notika parastā ārdīšanās pa solu, mājasdarbu norakstīšana, un random dziesmiņu dziedāšana. Nekas īpašs, tiešām.
Tā viss raksts nu būtu jābeidz, jo nu man tiešām vairs nav ko teikt, un būtu pēdējais laiks izvest suni un iet pakaļ tai nolāpītajai dzijai.
Dziesma šodienai http://www.youtube.com/watch?v=xDLFwcUr1A4
Kādā sakarā šāda dziesma? Neprasiet man, vienkārši skan galvā. Jau nedēļu. yooo