šitā ir jāmāk

Tātad, šis būs diezgan garš un apkaunojošs stāsts par to kā man šodien gāja. Jauku lasīšanu! ;D
Diena iesākās labi, mamma bija uztaisījusi man garšīgas brokastis un es biju visā visumā apmierināta ar dzīvi. Biju sadomājusi beidzot iet paskriet tā kārtīgi, no pilsētas līdz pārventai, jo mamma gribēja braukt uz laukiem, tā kā pie reizes varēja aizvest arī mani līdz pilsētai. Tā kā biju uzvilkusi savas krutās treniņbikses, kurām kabatas bija bezjebkādām aizdarēm, ieminējos mammai, ka atslēgu iemetīšu pastkastītē, lai skrienot neizkrīt. Pirms ceļa vēl izvedu Alfu un tad jau drīz vien mēs arī braucām. Pa ceļam mamma sāka šaubīties, vai viņai pietikšot benzīns, bet tā kā Alfa ļõõti nemierīgi dīdijās man klēpī, vēlēdamās atrāk nonākt galapunktā, izspriedām, ka gan jau benzīns turp un atpakaļceļam pietiks.
Mamma izlaida mani pie lielā laukuma, un es devos opim iepirkt pārtikas produktus, kurus viņš palūdza aiznest. Pa ceļam pie opja satiku Miķeli, kurš laikam nebija īsti priecīgs mani satikt, tomēr bija ļoti pieklājīgs. :DD
Iegāju pie opja, atdevu pirkumus, un atstāju visu savu naudu pie viņa, jo skrienot tā noteikti izkristu man no kabatām. Atsveicinājos, un beidzot devos skriet.
Skriešana padevās tīri labi, vienīgais, bija nereāli karsts, tāpēc pusi ceļa vienkārši ātri gāju /tā tak neskatās krāpšanās, va ne? va ne? :D/
Beidzot aizskrējusi mājās jutos diezgan nogurusi, iegājusi pa mājas durvīm atcerējos par pastkastītē noslēptajām atslēgām. Izkratījusi visu pastkastīti secināju, ka to tur nav. Nu cauri manai galvai pāršalca miljoniem domu. Pimā, protams, bija, ka kaimiņi ir uzzinājuši kur es lieku savas atslēgas un paņēmuši tās. Sāku jau domās lamāt savu kaimiņieni ar cirvi (par to stāsts būs vēlāk), un uzskaitīju radušos zaudējumus. Uzskrējusi augšā nospriedu, ka viņi noteikti būs izlaupījuši manu dzīvokli, un tad aizslēguši durvis, lai neviens neko nenojaustu. (Lai gan viņi parasti ir tāda kominiekā, ka knapi var aiztaisīt paši savas durvis). Ātrumā paķēru telefonu un gribēju zvanīt mammai, taču izradījās, ka mana kredīta termiņš bija beidzies. Manī iestājās diezgan liels izmisums, jo es biju bez naudas, kredīta un dzīvokļa atslēgām. Apsēdos uz trepēm un sāku domāt, līdz sapratu, ka varu aizskriet uz bibliotēku pie Kristapa. Domāts darīts, skrēju arī (šoreiz patiešām). Aizskrēju līdz bibliotēkai, taču tur Kristapa nebija, tad atcerējos, ka viņam šodien bija jāstrādā observatorijā, jo tur viesosies Lembergs n` stuff. Nu neko, aizgāju līdz mammas kabinetam, atrāvu vaļā atvilkni, kur mamma parasti glabā sīceni, paņēmu dažus latus un skrēju uz tuvējo Top`iņu pēc kredīta. Pa ceļam uz veikalu, iedomājos, ka varbūt mamma metot ārā reklāmas, netīšām ir izmetusi arī manas atslēgas, taču nebija daudz laika domāt, bija jāzvana. Ar ceturto reizi viņa beidzot atbildēja, viņa izklausījās tik pat uztraukta cik es, prasīju viņai, kas vainas, un mamma man paskaidroja, ka pa ceļam uz laukiem beidzies benzīns, viņa nekur uz priekšu netiekot. Kad biju izstāstījusi arī savu bēdu stāstu, abas sapratām, ka tiešām - mamma netīšām bija izmetusi manu atslēgu miskastē, un par to pat nav aizdomājusies.
Pēc tam zvanīju Kristapam, taču viņš labu laiku neatbildēja. Tā nu es sēdēju kādā pārventas daudzstāveņu rajona sētā uz soliņa un gaidīju, kad zvanīs Kristaps. Beidzot sagaidījusi zvanu, sarunāju, ka aiziešu pakaļ atslēgai uz observatoriju. Labprāt būtu gribējusi skriet uz mikriņu, tomēr tas vairs tīri fiziski man neizdevās, jo biju vairāk kā pārgurusi.
Nonākusi pie observatorijas, zvanīju Kristapam, taču viņš atkal necēla klausuli, tāpēc izmantoju izdevību, lai aizietu nopirkt ko dzeramu. Pēc tam kādas 15 minūtes pasēdēju uz soliņa, līdz beidzot pa durvīm iznāca Kristaps ar atslēgu rokās. Žēlabaini izstāstīju par savu šodienas vājprātīgo skriešanu no pilsētas uz pārventu un atpakaļ, uz ko viņš atbildēja :"Ā, tāpēc tu izskaties tā.. nu jā". ;D Nevarēju viņam nepiekrist, izskatījos pēc puspiekauta čigāna treniņtērpā, taču vienīgais, kas man tajā brīdī interesēja, bija beidzot tikt mājās, tā nu es sakopoju savus pēdējos spēkus un iekāpu mikriņā :) yo
http://www.youtube.com/watch?v=BliCr011QHY hahaha