un tas, ka es sēžu tumšā istabā, ēdot šokolādi un klausoties žēlīgas dziesmas, man omu neuzlabo. un jā, es gribu kristapu atpakaļ o_o. nē, nopietni, man tagad tā gribētos kādam pažēloties par to kā man neiet. tas nekas, ka kristaps, varbūt, pat neklausītos tajā ko es viņam saku, bet man vismaz būtu kam pasūdzēties par savu dzīvi :D
bet tagad, viss kas man atliek, ir turpināt grauzt savu šokolādi un domāt cik labi būtu ja būtu.
+ lai šis ieraksts nebeigtos uz skumjas nots, es ielikšu te priecīgu bildi. :D
mmm, aizmugurē jūs varat redzēt mazu nekārtībiņu un mazu eglīti, kura nav līdz galam izpušķota :DD
āa, un kurš rīt domā iet uz to pīta andersona koncertu? :D es laikam būšu vienīgā īpatne, kas taisās viņu apmeklēt. jā, un vēl mana ome arī. c:
cya
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru