labdien, manu mīļo un cienījamo lasītāj, kurš te dīvainā kārtā ir iekļuvis un pilnīgi iespējams, ka pēc tam nožēlos savu iztērēto laiku, kā to noteikti darīšu es, kad būšu pabeigusi rakstīt.
īstenībā tīri forši, ka manu blogu jau sen neviens vairs neapmeklē un mani popularitātes laiki ir noziedējuši, jo tagad es te varu pilnīgi brīvi rakstīt konkrētu bullšitu un neviens pretīmnācējs pēc tam uz mani dīvaini neskatīsies un nerādīs ar pirkstiem, sakot, ka tā ir tā dīvainā blogu meitene. nē, nu nepārprotiet mani, tā nav nekad bijis, vienkārši ienāca prātā un tā.
kas jauns tavā aizraujošajā dzīvē, Marta?
ziniet, nekas nav mainījies. tie paši romantiskie darbadienu vakari ar minerālūdens pudeli, pagājušo, labo laiku apcerēšanu, degradējošām dziesmām par seksu un alkoholu, trulu blenšanu datora ekrānā vai jebkur citur un iznīcinošiem skatieniem uz kladēm, burtnīcām un grāmatām.
tā vien izskatās, ka vecā Marta tepat vēl kaut kur atrodas, un nav pametusi mūsu skaisto, zilo planētu. tepat vēl ir palicis viņas mūžīgais sarkasms, kas vienmēr bija nevietā, mūžīgā ironizēšana un mūžīgi briesmīgā humora izjūta, kura vienkārši vienmēr izraisa skumjas.
ir jau protams arī lietas, kuras ir mainījušās, taču tās ir pārāk ļoti nopietnas un neinteresantas trešajām personām, ka liks manam lasītāju skaitam sarukt mīnusos. lai gan..man īstenībā ir tāda sajūta, ka tas jau ir noticis un man vairs nav ko zaudēt, bet es būšu atklāta - man vienkārši nepatīk runāt par nopietnām lietām. nopietnas lietas ir.. nopietnas. tās prasa nopietnu izturēšanos pret tām un tā nu ir lieta, kas man patiešām nesanāk.
un nu jā, ir jau tā kā diezgan vēls un man tā kā it kā laikam varbūt ir skola rīt un jāiet gulēt, tā kā - visu labu, mīlīši. lai jums visiem viss izdodas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru