reņģītes

labdien, manu mīļo un cienījamo lasītāj, kurš te dīvainā kārtā ir iekļuvis un pilnīgi iespējams, ka pēc tam nožēlos savu iztērēto laiku, kā to noteikti darīšu es, kad būšu pabeigusi rakstīt.
īstenībā tīri forši, ka manu blogu jau sen neviens vairs neapmeklē un mani popularitātes laiki ir noziedējuši, jo tagad es te varu pilnīgi brīvi rakstīt konkrētu bullšitu un neviens pretīmnācējs pēc tam uz mani dīvaini neskatīsies un nerādīs ar pirkstiem, sakot, ka tā ir tā dīvainā blogu meitene. nē, nu nepārprotiet mani, tā nav nekad bijis, vienkārši ienāca prātā un tā.
kas jauns tavā aizraujošajā dzīvē, Marta?
ziniet, nekas nav mainījies. tie paši romantiskie darbadienu vakari ar minerālūdens pudeli, pagājušo, labo laiku apcerēšanu, degradējošām dziesmām par seksu un alkoholu, trulu blenšanu datora ekrānā vai jebkur citur un iznīcinošiem skatieniem uz kladēm, burtnīcām un grāmatām.
tā vien izskatās, ka vecā Marta tepat vēl kaut kur atrodas, un nav pametusi mūsu skaisto, zilo planētu. tepat vēl ir palicis viņas mūžīgais sarkasms, kas vienmēr bija nevietā, mūžīgā ironizēšana un mūžīgi briesmīgā humora izjūta, kura vienkārši vienmēr izraisa skumjas.
ir jau protams arī lietas, kuras ir mainījušās, taču tās ir pārāk ļoti nopietnas un neinteresantas trešajām personām, ka liks manam lasītāju skaitam sarukt mīnusos. lai gan..man īstenībā ir tāda sajūta, ka tas jau ir noticis un man vairs nav ko zaudēt, bet es būšu atklāta - man vienkārši nepatīk runāt par nopietnām lietām. nopietnas lietas ir.. nopietnas. tās prasa nopietnu izturēšanos pret tām un tā nu ir lieta, kas man patiešām nesanāk.
un nu jā, ir jau tā kā diezgan vēls un man tā kā it kā laikam varbūt ir skola rīt un jāiet gulēt, tā kā - visu labu, mīlīši. lai jums visiem viss izdodas.

Vecpuisis

Vasara iet pilnā sparā. Kā tas ir? Tas ir tā, ka no rīta tu celies tikai tāpēc, ka baigi gribās ēst. Tu atver ledusskapi un secini, ka viss, kas tajā atrodas ir Bosca, kečups un pusisdzerts minītis. Nu neko, tu ej atpakaļ uz istabu, pa ceļam, iespējams, pasperot kādu tukšu picas kasti vai vēl kaut ko, kas ir smuki nolikts mešanai ārā un domā, ka šodien obligāti ir jānotīra tie putekļi, kas sāk veidot centimetru biezu kārtu. Tu iekrīti atpakaļ gultā ar domu, ka tu tūlīt celsies un sāksi kaut ko darīt. Tu atlūzti. Pamosties. Skats uz pulksteni. 13:07. Okei, tagad gan jāceļas. Tu izvelcies no gultas un dodies uz virtuvi, taču atceries, ka tur valda pilnīgs Toričelli tukšums. Kādi varianti? 1. Uztaisīt sev kaut ko ēdamu. 2. Aiziet līdz kaut kādai nebūt kafejnīcai. 3. Mirt bada nāvē.
Tu apspried iespējamos variantus. Nu labi, īstenībā tikai divus pēdējos. Secini, ka pareizāk laikam tomēr būtu aiziet līdz tai kafejnīcai. Tu aizej līdz spogulim un ar vērtējošu skatienu nopēti sevi no augšas līdz apakšai. Uzmet skatienu sev priekšā noliktajai čupiņai ar kosmētikas izstrādājumiem. Pamet ašu skatienu arī uz taisnotāja pusi. Vēlreiz ieskaties spogulī un secini, ka varbūt nemaz arī tik slikti nav un paņem matu gumiju, lai sev uz galvas uztaisītu putna ligzdai līdzīgu veidojumu. Tad tu pieej pie drēbju skapja un lieki sevi neapgrūtinot, izvēlies kaut ko, kas daudzmaz iet kopā. Pa ceļam uz kafejnīcu saproti, ka ārā ir baigi smukais laiks un ir obligāti jāiet uz jūru. Atnākot atpakaļ, vēlreiz pārlaid skatu pāri dzīvoklim, kas ir +/- diezgan lielā kara stāvoklī, paķer peldkostīmu un atliec visu to kārtošanas padarīšanu uz vakaru.
Pēc kādām piecām stundām tu atgriezies mājās un viss, ko tu vēlies ir apsmērēt savus apdegumus un izdzert kādu litru ūdens. - Kārtot dzīvokli? Nē, nu ne jau tagad, tu nodomā un sāc skatīties nereāli interesantu filmu, seriālu vai reklāmu televizorā. Nākošo reizi tu no gultas piecelies tikai tad, ka saproti, ka atkal vajag kaut ko uzēst. Atkal prātā stāv tie 3 punkti. Uz kafejnīcu atkal tu netaisies iet, tāpēc tev jāizvēlas starp miršanu bada nāvē un ēst taisīšanu. Tev sāk likties, ka pirmais variants varbūt nemaz arī nav tik slikts... Bet nē, tu saņem sevi rokās un ej uz virtuvi, lai pagādātu sev kaut ko ēdamu. 90% gadījumu tas beidzas ar vārītiem makaroniem. Neesi jau nekāds izvēlīgais. Kad vakariņas paēstas, sāk nākt miegs. Tu neapgrūtini sevi un ej gulēt.
Pamosties, saproti, ka gribi ēst. Tev ir 3 varianti...

MeGoKaFEJJnīc?

o yesss. pirmais eksāmens galā. mēs ar laurinjos uz haļavu dabūjām max punktus mutiskajā runā, mēs kruccc.
uuun jā, bilds.
šite mēs ar aldž tais kaut ko, jā/


šite laurinjos zīlē man nākotn.

šitāds ir iznākums. spriediet pašš

te mēs iepozē ar iznākum. uu jā mcā
un šitais ir šodien pirms mutiskās runas. viss uzmanīb laurinjosam


un te es vnk seksiiiii

a te mēs viss vnk sexii
tas arī viss lkm. man sāp vēders lkm/? es grib gulēt lkm, mhhh

I like the gucci, gucci. I love the dollar bill.

Es te tā sēžu un prātoju, vai tas, ka man pēc dažām nedēļām jau ir eksāmeni, un tas, ka man vēl joprojām ir ieslēgts I-don`t-give-a-fuck režīms, ir ok. I guess not. Bet nuuuuuu, man tak vēl ir daudz laika, lai iemācītos to mutisko runu latviešu valodā, un vēl arī pēdējo 4 gadu vielu vēsturē un matemātikā, vai ne? :)

uuun jā, es smukk

ok, bye bičeeeezz. es iet ĒST.

Brēc vai kliedz - Čīča iet uz priekšu!

- Anna, ej sēdies uz pirmo solu!

- Bet Laura ar Martu arī visu laiku runā!

- Mēs nerunājam. Mēs ēdam. /Iekožas bulciņā

**

Everybody seems to be so nice and polute here /Marta Gredzena./

**

I just came... To see the apartment. /Laurinjoss./

PAULA!!!

Labvakar, Paula. Tu gribeji, lai es šeit uzrakstu kaut ko. Tad nu es rakstīšu.
Man ir nereāli karsti šobrīd. Bet man mugurā ir džemperis, kuru ir grūti novilkt. Turklāt, ja es viņu vilkšu nost, izjuks mana skaistā frizūra, kuru taisot, es patērēju veslas 30 sekundes no sava dārgā laika. Tieši tāpēc, es turpinu sēdēt savā supersexy krēslā un domāt par to, ka man ir karsti. ^^
Bet rīt ir ceturtdiena. Man patīk ceturtdienas! Jā, to lkm visi jau zina, bet es, drošības pēc, atkārtošu to vēlreiz. Un vēlreiz - MAN PATĪK CETURTDIENAS.
Bet, heeeey, es šodien gandrīz izpildīju visus mājasdarbus!!!! Tāda dīvaina sajūta. Padarīta darba sajūta. Tāda man nebija apciemojusi jau... Ē.. Nu labi, mainām tēmu.
Man vēl joprojām ir karsti. Seriously. |( Tgd visiem mājās auksti, a man karsti. Es kruta.
Ē. Un tas ir arī viss. Lai būtu vismaz kcik jēdzīgs ieraxc, es pielikšu kkādas bildes klāt. (waaasntme)

Nu labi, vienu bildi. Pārējās, laikam, nevar rādīt tomēr. Zini kā, dzīvot gribās vēl tomēr.

sirdsapziņas pārmetumi

Helllooooouuu visiem, es te sen neko neesmu rakstījusi. Un nav jau arī tā, ka es visu šo laiku esmu bijusi baigi aizņemta. Nē. Redziet, es vienkārši esmu slinka. Arī šobrīd es rakstu šo, jo man ir slinkums mācīties :D Bet jā, es apsolos mainīties!!!!!! Nē, es nesākšu pildīt mājasdarbus, es rakstīšu biežāk blogā. (y) :D
Un vispār - man ir 16 tgd. * sweeeeeet sixteeeen* Es kļūstu veca |( Vajadzētu laikam sākt uzvesties attiecīgi manam vecumam, bet.. nēeeee. ;d
bet jāaaaa, ārā ir tiiiiik fuckin foršs laixxx. Es varu beidzot iet pašūpoties atkal ;DDD
hahahahh, jauku dienu jums visiem : )